Ložņājot pa kopņu ražotāju interneta resursiem, noteikti pamanīsiet lielu dižošanos ar “CE sertifikātu”, kas tiek pieminēts Eiropas standarta EN14250:2010 kontekstā un pateicoties kuram –
heijā, manas kopnes dara brīnumus!
Rodas iespaids, ka sertifikāts ir no tās pašas kastītes, kurā glabājas kristāla lode un burvju zizlis. Bet jūs taču neesat bērni un brīnumiem neticat. Mēs arī nē. Tādēļ zemāk izķidāsim šo tēmu slāni pa slānim.
Par ko IR standarts EN 14250:2010
Lai nonāktu līdz sertifikātam, jāsāk ar standartu EN14250:2010. Par ko tas ir? Par ražošanu. Lūk citāts no standarta 1. punkta “Darbības lauks”:
"Šis Eiropas standarts nosaka materiālu, izstrādājumu un dokumentācijas prasības ēkās lietojamiem rūpnieciski ražotiem konstrukciju elementiem (piemēram, jumtu kopnēm, sienām un grīdām, rāmjiem, kompozītām sijām un saliktām sijām), kas izgatavoti no konstrukciju masīvkoksnes ar zobveida sadurām vai bez tām saskaņā ar EN 14081-1 un kas sastiprināti ar perforētām zobotām metāla plāksnēm."
Respektīvi, standarts uzstāda prasības, kas jāievēro ražošanas procesā, lai kopnes atbilstu noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Lūk, galvenie paredzētie kontroles aspekti:
- Materiālu prasības:
Sīki aprakstīti kritēriji izmantotajiem kokmateriāliem un nagluplatēm. - Prasības gatavām kopnēm:
mehāniskās īpašības (atbilstoši projektam ar atsauci uz projektēšanas standartu EN 1995-1-1); ugunsreakcija (kā materiāliem); ugunsizturība (ar atsauci uz standartu EN 13501-2 “Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to reakcijas uz uguni”); citi raksturlielumi (kokmateriālu izmēri, pielaides un mitruma saturs, lokmalas, saauguši zari, nokaltuši zari, zaru caurumi, plaisas, savienojumu spraugas, izmēru precizitāte un stabilitāte, stiprinājumu novietojums un novirzes utt.). - Izstrādājuma dokumenti.
Rasējumi, projektēšanas dokumentācija. - Atbilstības novērtēšana.
Sākotnējā tipa testēšana (attiecas tikai uz tipveida izstrādājumiem); ražošanas procesa kontrole (milzīga standarta daļa veltīta procedūru okeāniem un dokumentācijas kalniem – stingri formalizētai ainavai, kuras mērķis ir turēt ražotāju gultnē, kas veicina visu standartā iepriekš uzskaitīto īpašību nodrošināšanu izstrādājumam, lai tas precīzi atbilstu projektētajiem parametriem. Tieši spēja izpildīt šo standarta daļu būtībā nosaka uzņēmuma tiesības saņemt atbilstošu sertifikātu.). - Marķējums.
Prasības marķējumam (ražotāja identifikācija, pasūtījuma un partijas identifikācija, atsauce uz šo standartu).
Par ko NAV standarts EN 14250:2010
Standarts nav par projektēšanas darbu un labākā/drošākā risinājuma meklēšanu .
Standartā gan ir atsauce uz Eirokodeksu - 10 Eiropas standartu saimi (no EN 1990 līdz EN 1999), kas nodrošina vienotu pieeju ēku un citu inženiertehnisko darbu un būvizstrādājumu projektēšanai - tas pieņem, ka projektējot kopnes, ir ievērotas EN 1990, EN 1991, EN 1995-1-1 un EN 1995-1-2 prasības. Standarts tāpat pēc noklusējuma pieņem, ka cilvēks, kas veicis projektēšanas darbu, ir atbilstošā līmenī apguvis matemātiku, fiziku, teorētisko mehāniku, materiālmācību, būvkonstrukcijas, būvmehāniku, praktiskās projektēšanas metodes un iemaņas, lai spētu patstāvīgi pildīt jumta kopņu projektēšanas uzdevumus.
Standartā EN 14250:2010 nav iebūvētu mehānismu, kas nodrošinātu garantēti labu jumta konstrukciju projektu.
CE sertifikāts
Te nu viņš nāk, skaistulis “Certificate of conformity of the factory production control” .
Jau pats nosaukums liecina – šis dokuments ir par ražošanas kontroli. Un tieši tā tas ir. EN 14250:2010 tiek piemērota atbilstības novērtēšanas un verifikācijas sistēma 2+ (AVCP System 2+), kurā paziņotā institūcija sertificē ražošanas procesa kontroli (FPC – Factory Production Control), bet neveic konstrukciju aprēķinu tehnisku pārbaudi. Tādēļ standartā liela uzmanība veltīta FPC prasībām, kā arī sākotnējai tipa testēšanai vai aprēķināšanai (ITT – Initial Type Testing, ITC – Initial Type Calculation), ar kuras palīdzību tiek noteiktas un deklarētas izstrādājuma būtiskās īpašības saskaņā ar harmonizēto standartu. Praksē jumta kopņu gadījumā tipa testēšanu parasti aizstāj tipa aprēķins (ITC), jo kopnes bieži tiek projektētas un ražotas konkrētam pasūtījumam individuāli. Standarta mērķis šajā sistēmā nav vērtēt inženiertehnisko risinājumu kvalitāti, bet nodrošināt, ka deklarētās īpašības tiek konsekventi sasniegtas kontrolētā ražošanas procesā.
Un lūk, - lai uzņēmums saņemtu kāroto “CE sertifikātu”, tam jāsakārto ražošana un dokumentācija atbilstoši EN 14250:2010 un jāaicina auditori.
Ko dara auditori? Pārbauda uzņēmuma atbilstību standarta prasībām – izgatavot nevainojamu kopni atbilstoši darba rasējumam, uzturēt/arhivēt ražošanas un klientam nododamo dokumentāciju. Un uzstājīgi dara to katru gadu.
Ko nedara auditori? Neeksaminē inženieri. Tas nav viņu uzdevums. Auditoru brigādē parasti neietilpst sertificēts būveksperts, kura kaulainā acs vien liktu uzņēmuma inženiera dvēselei sastingt šausmās, atceroties būvmehānikas eksāmenus un diplomdarba aizstāvēšanu. Tiek pieņemts, ka viss ir uzprojektēts tīri tā neko un nekas nesabruks un nesašķiebsies.
Uzņēmums, kurš spēj pierādīt ražošanas procesa atbilstību standartam, saņem atbilstības sertifikātu, ar ko publiski padižoties un kuram līdzi nāk tiesības un pienākums izsniegt izstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju, jeb kā rakstīts standarta ZA pielikuma 2.2 punktā “EK atbilstības sertifikāts un EK atbilstības deklarācija”:
"Ja ir panākta atbilstība šī pielikuma nosacījumiem,
paziņotajai sertifikācijas institūcijai jāizsniedz atbilstības sertifikāts (t. i., EK
atbilstības sertifikāts),
kas ražotājam ļauj piestiprināt CE marķējumu... "
"Turklāt ražotājam ir jāsagatavo un jāsaglabā atbilstības deklarācija (t. i., EK atbilstības
deklarācija)... "
Deklarācija
“Ekspluatācijas īpašību deklarācija” ir ļoti svarīgs jūsu kopņu komplekta pavaddokuments, kurā ražotājs deklarē, ka konkrētajiem izstrādājumiem piemīt noteiktas (jūsu vajadzībām un standarta prasībām atbilstošas) īpašības un norāda arī sertifikācijas informāciju, kas ļauj pārbaudīt ražotāja tiesības šādu deklarāciju izsniegt.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, jūs drīkstat uzstādīt tikai tādas rūpnieciski ražotas kopnes, kuru ekspluatācijas īpašības atbilstoši deklarētas un marķētas. Tur ir tas āķis – nododot būvi ekspluatācijā, var gadīties, ka kāds piekasīgs ierēdnis palūdz uzrādīt deklarāciju.
Marķējums
Tā paša ZA pielikuma 3. punktā ir aprakstītas prasības izstrādājumu marķējumam, kas satur treknu “CE” logo un lielā mērā kopē deklarācijā rakstīto informāciju:
"Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas atzīts EEZ, ir atbildīgs par CE marķējuma, kurā saskaņā ar Direktīvu 93/68/EEK ir iekļauts CE marķējuma simbols un atbilstoša pavadošā informācija, piestiprināšanu... "
Noslēguma secinājumi
Heijā, labāk, lai kopnes nedara "brīnumus"!
Tā dēvētais “CE sertifikāts”:
- ir obligāts nosacījums, lai ražotājs varētu izsniegt vēl obligātāko ekspluatācijas īpašību deklarāciju
- ir apliecinājums visai augstai varbūtībai, ka kopnes būs izgatavotas stingri atbilstoši projektam no materiāliem ar kontrolētu kvalitāti
- negarantē, ka projekta inženiertehniskie risinājumi būs augstākajā līmenī
Šis nekādā gadījumā nav mēģinājums noniecināt sertifikāta nozīmi. "Certificate of conformity" ir un paliek apliecinājums uzņēmuma spējai organizēt mūsdienīgu un uz kvalitāti orientētu ražošanas procesu. Tomēr jātur prātā, ka tas neatceļ būvniecības procesā iesaistīto personu nepieciešamību domāt ar galvu un sekot līdzi tehniskā piedāvājuma saturam un kvalitātei.
Pielikums D (deserts)
Likumu pielikumi ir kā deserts – pēc apnicīgām burtu virtenēm parādās zīmējumi, tabulas un grafiki, kam vismaz ir kaut kāda ar roku sataustāma jēga.
Ja standartam var būt vesela pielikumu virtene, tāda var būt arī komentāriem par standartu, vai ne? Zemāk atradīsiet kopņu pircēja čeklistu – sarakstu, kas burtiski citē standarta EN 14250:2010 prasības, kuras vienmēr pārbauda auditori un kuras arī jūs paši varat pārbaudīt itin viegli:
- Kokmateriālu izmēri un pielaides
Kokmateriālu izmēri nedrīkst būt mazāki par:
- biezums (platums), visi elementi: 35 mm;
- augstums, ārējie (joslu) elementi: 68 mm;
- dziļuma, iekšējie (vertikālie vai diagonālie) elementi: 58 mm. - Lokmala
Rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu savienotājlīdzekļu zonās vai balstu zonās nevajadzētu būt lokmalām. - Savienojumu spraugas
Stiprinājuma zonā vidējā sprauga starp divām rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu blakusesošajām daļām ražošanas laikā nedrīkst pārsniegt 1,5 mm. - Mitruma saturs
Kokmateriāla un koka ķīļu, ja tādi ir, maksimālais mitruma saturs rūpnieciski ražotu koka konstrukciju elementu ražošanas laikā nedrīkst pārsniegt 22 %. Mitruma saturs jānosaka saskaņā ar EN 13183-2, lietojot kalibrētu elektriskās pretestības mitruma mērītāju. - Elementa izmēru precizitāte
Konstrukcijas elementa kopējie horizontālie un vertikālie izmēri nedrīkst atšķirties no noteiktajiem izmēriem vairāk kā par:
- izmēriem līdz 10 m (ieskaitot): ± 10 mm;
- izmēriem virs 10 m: ± 1 mm/m.
Vienas partijas elementu izmēri nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 mm. - Izliektums
Koka konstrukcijas elementa ražošanas laikā izliektumam jābūt 25 % robežās no projektā norādītā pieļaujamā izliektuma. - Saauguši zari
Rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa enkurojuma laukumā ir pieļaujami saauguši zari, ja plākšņu izvirzījumi ir pietiekami iestrādāti bez redzamas stiprinājumu deformācijas vai kokmateriāla šķelšanās ārpus zara. - Nokaltuši zari, zaru caurumi vai plaisas
Ja rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa enkurojuma laukumā atrodas nokaltis zars, zara caurums vai plaisa, efektīvajam plātņu izvirzījumu laukumam, neņemot vērā laukumu nokaltušā zara, zara cauruma vai plaisas vietā, jāatbilst tam, kas norādīts projektā. Plaisas, kas neplešas tālāk par 50 mm no zoba, perforēta izvirzījuma vai plāksnes naglas, kas acīmredzami ir to rašanās cēloņi, nav jāņem vērā. - Stiprinājuma ievietošana
Stiprinājuma plāksnes izvirzījumi jāievieto perpendikulāri kokmateriālu iestrādes virsmai, un plāksnes virsma nedrīkst būt deformēta. Jebkura sprauga starp kokmateriāla virsmu un perforētu zobotu metāla plāksnes apakšpusi nedrīkst pārsniegt 1 mm, un tā nedrīkst būt lielāka par 25 % no enkurojuma laukuma nevienam rūpnieciski ražotam koka konstrukcijas elementam nevienā savienojumā. - Izvirzīti stiprinājumi
Perforētas zobotas metāla plāksnes nedrīkst izvirzīties ārpus rūpnieciski ražota koka konstrukcijas elementa ārējām malām. Stiprinājumu, kurus paredzēts novietot virs balsta punkta, apakšējai malai jābūt vismaz 3 mm no elementa apakšējās malas, kas atrodas saskarē ar balstu.
Ar šo sarakstu rokās jūs esat auditors.
Saimnieks.
Noteicējs. Pavēlnieks.