"Even the largest avalanche is triggered by small things"
[ Vernor Steffen Vinge ]
Tālajā 1998. gadā, kad Francija ar 3:0 sakāva Brazīliju FIFA Pasaules kausa finālā un sākās Starptautiskās kosmosa stacijas būvniecība, radās divas kompānijas ar paliekošu ietekmi uz lietu kārtību – globālais tehnoloģiju līderis Google, Inc. un Latvijas pionieris konektoru kopņu ražošanā JMR SIA.
1955. gadā Džons Kelvins Jureits patentēja metāla konektorus (nagluplates), izraisot šīs tehnoloģijas strauju ieviešanu būvniecībā. Turpretī mūsu pusē priekšstats par jumta konstrukcijām nemainīgi paredzēja masīvas brusas, jumta krēslu, nekontrolējamu dēļu kaudzi būvlaukumā, kubikmetriem atgriezumu, ilgu un mokošu radīšanu ar nenovēršamu pļēgurošanu spāru svētkos.
JMR piedāvātās koka kopnes nozares sumbri uztvēra kā mazsmieklīgu joku. Viņi skatījās futbolu, vēlīgi klapēja mums pa plecu un no pieredzes augstumiem skaidroja, ka šitie skaliņi neko neturēs. Tomēr kāds arī sekoja SKS būvniecībai un sērfoja internetā. Kāds ņēma nopietni būvmehānikas aprēķinus. Kāds nolēma pamēģināt...
Maz pamazām tā sniega pika sāka velties no kalna, pāraugot lavīnā, ko tagad dēvējam par Latvijas konektorkopņu industriju.
Konektoru kopne no Pelnrušķītes izaugusi par būvlaukumu princesi. Tomēr princeses, mēs zinām, mēdz būt dažādas – gan labi audzinātas skaistules, gan neciešamas gaisa jaucējas. Rūpēs par koka kopņu izcilību Eiropas Standartizācijas komiteja caur standartu EN14250:2010 ir uzlikusi komersantiem noteiktas prasības, atbilstību kurām apliecina CE (Conformité Européenne) sertifikāts. Tomēr šis dokuments pats par sevi nepasargā no veselā saprāta un būvmehānikas zināšanu trūkuma vai nepietiekamas būvniecības kārtības pārzināšanas. Lai kvalitatīvu produktu radīšanas aizrautība neizplēn apjomu audzēšanas steigā un cenu karos, jāspēj pacelties virs ikdienas rutīnas, aplūkot darāmo darbu ainavu un saprast, kuros punktos liekama piepūle, bet kur jānoraida kāds naudas kušķis kopā ar tam līdzi nākošo kompromisu labas projektēšanas un ražošanas prakses jautājumos.
Mēs iedziļināmies projekta īpatnībās un klienta vajadzībās, dalāmies pieredzē, kopā meklējam labākos risinājumus un sargājam no kļūdām.
Daži apgalvo, ka JMR-Frame ir koka kopņu pasaules Michelin restorāns par saprātīgu cenu. Tas, protams, ir pārspīlējums. Mēs negatavojam ēdienu.
JMR-Frame ražotās jumta kopnes ir visām mūsdienu prasībām atbilstošs, moderns un ekonomisks risinājums uzdevumiem, ko izvirza 21. gadsimta būvniecība.
Precīzi aprēķini, paredzama kvalitāte, ātrums, efektivitāte, fleksibilitāte, minimums "amatniecības" būvlaukumā ir kopņu augošās popularitātes pamatā.
Lieli jumti, mazi jumti, mansarda jumti, velvju jumtu, racionāli jumti, traki jumti, fantastiski jumti, jumtu jumti un visi pārējie jumti - tie ir mūsu jumti.
Easi-joist® ir precīzi aprēķinātu un rūpnieciski izgatavotu siju sistēma, kas padara pārseguma ierīkošanu vieglāku, lētāku un elegantāku.
Tehniski tās ir paralēljoslu kopnes, kuru augšējā un apakšējā joslā izmantoti kvalitatīvi, uz stiprību pārbaudīti koka dēļi, kas savā starpā savienoti ar struktūrelementu - "V" veida metāla atgāzni.
Easi-joist® jūtas lieliski ne tikai pārseguma sijas lomā, bet arī kā karkasa statnis vai spāre jumta konstrukcijā.
Ikdienā mēs šo brīnišķīgo izgudrojumu gluži kā vecu čomu dēvējam par "džoistu":
- Hei, kas mums ar Roslags Näsby džoistiem?
- Šodien beidzam Londonu. Näsby tiek zāģēti, rīt sākam ražot. Divas dienas un gatavs!
Padomājiet tik: džoistu metāla atgāžņus var arī krāsot. Un koku var krāsot. Ja jūsu interjeram nepieciešams izsmalcināts industriāls piesitiens, tad krāsoti, spožiem ventilācijas gaisa vadiem caurvīti džoisti ar iemontētām rekuperācijas iekārtām padarīs telpas izskatu unikālu un neaizmirstamu.
Easi-joist® apvieno koksnes vieglumu un metāla atgāžņu izturību. Šo īpašību kompozīcija paver ceļu dažādas konfigurācijas pārsegumu, karkasu un jumta konstrukciju elementu projektēšanai kā dzīvojamām tā industriāla vai sabiedriska rakstura ēkām.
Easi-joist® sijas ļauj brīvi rīkoties ar starpstāvu telpu. Komunikāciju ierīkošanai un noslēpšanai nav nepieciešami urbšanas vai kalšanas darbi. Siju platums nodrošina ērtu grīdas seguma materiālu savienošanu, bet pašas sijas laika gaitā nevērpjas un nemaina izmērus.
Projektējot iespējams paredzēt pārkares, konsoles, atveres dūmvadiem, kāpnēm un piecmetrīgai palmai. Gatavajā siju komplektā ņemtas vērā visas vajadzības pēc caurumiem, izvirzījumiem un nišām - atliek vien to uzmontēt atbilstoši montāžas shēmai.
Lielu, sarežģītas formas objektu betonēšanai reizēm nepietiek ar pieejamajiem standarta veidņiem, vai arī jāziedo kādas arhitektoniskās ieceres nianses, cenšoties iespiest betonu samocītās standartveidņu modifikācijās. Risinot problēmu, būvnieki parasti ķeras pie vecā labā paņēmiena - izgatavot koka veidņus uz vietas būvlaukumā, bieži vien tam pilnīgi nepiemērotos apstākļos, "uz aci", "pēc sajūtām" un citos veidos, kas neparedz eksaktus aprēķinus un rūpīgu izpildi.
Tomēr tas ir darbietilpīgs process, kas nenodrošina ātru un precīzu rezultātu. Ir vērts padomāt par alternatīvām.
jūlija pēcpusdienā uz ūdens tecēšanu Gaujā; jūnija naktī uz Jāņu ugunskura degšanu; un kā lietainā oktobrī cietē betons. Pēdējais ir patiešām bezgalīgi, jo pēcpusdiena pāriet vakarā, ugunskurs izdeg, bet lietains oktobris ilgst mūžību.
ļauj atraisīties iztēlei un būvdarbu vadītājam rīkoties ar monolītbetona struktūrām kā ar paklausīgu māla pikuci, kas pēc sacietēšanas pārvērtīsies nesagraujamā piemineklī arhitekta spējām un mūsu iespējām.
Runājot par alternatīvām: kā būtu ar iespēju iepriekš apsvērt dažādus variantus, izdarīt aprēķinus un izgatavot veidņus turpat vai galdniecības kvalitātē, bet ne par galdniecības cenu?
Kā būtu, ja pirms muskuļu sasprindzināšanas varētu visas problēmas atrisināt "uz papīra", nevis izmisīgi joņot pa būvlaukumu, mēģinot glābt nemitīgi brūkošos plānus un būvniecības termiņus?
Kā būtu, ja rūpes par sarežģīto un skaisto betonu uzticētu spečukiem ar ceturtdaļgadsimta pieredzi un zelta rokām?
Kā būtu, ja piezvanītu JMR-Frame ar tekstu: "Hei, čaļi, man te ir tāds betona klucis jādabū gatavs..."
Nagluplašu mezglu aprēķini ir fantastiski apjomīgi, tādēļ nav brīnums, ka konektorkopņu konstrukciju sarežģītība aug līdz ar skaitļošanas jaudu pieaugumu un programmatūras attīstību. Šī korelācija gan mēdz izspēlēt ļaunu joku, proti, rodas mānīgs iespaids, ka "programma padara visu", tādēļ pietiek pie datora nosēdināt čali vien ar labiem nodomiem bagāžā un šis dragās kā Mikelandželo. Dragāt jau dragās. Un programmas tiešām ir pārsteidzoši produktīvas. Tomēr allaž jātur prātā, ka softs ir tikai līdzeklis inženiera rokās, ļoti advancēts kalkulators, ne vairāk. Mērkaķis uz rakstāmmašīnas dzejoli neuzrakstīs.
Ja gribi labu rezultātu, meklē īstu inženieri! Instrumentus viņš pats atradīs.
No radīšanas gariem viņš ir tas, kurš piešķir būves aizmetnim kaulus, muskuļus un saites, ļaujot ēkas skaistajam ķermenim stāvēt stalti un stigri (kā to iecerējis cits radīšanas gars - Arhitekts), lepni turoties pretī šīs pasaules slodzēm un to viltīgajām kombinācijām.
Mēdz būt arī specializēti inženieri - vieni rūpējas par ēkas plaušām un asinsriti, citi par, kā lai to pasaka, - inženierkomunikācijām.
Mēs gādājam, lai jūsu mājai neaizbrauc jumts. Neļogās grīda. Un betons lai ir skaists.
Bez jokiem! Pret savu darbu mēs izturamies nopietni. Pat pārāk. Par mūsu čaklumu klīst leģendas tuvu un tālu, turklāt pilnīgi pretējus vērtējumus saturošas - no "neatsaucīgie maitasputni" līdz "... paši dievi..."
Mēs varam būt sīkumaini un piekasīgi, kad runa ir par būvmehānikas nostādnēm; neticēt pat visautoritatīvākajam viedoklim "tas turēs, kā es te stāvu". Mēs pārbaudām, izdarām aprēķinus un nonākam pie secinājumiem.
No otras puses: mēs varam būt atvērti vissmagākajam darbam, ja rezultāta sasniegšanai papildus jumtam vai pārsegumam jāpieprojektē un jāsarūpē "vēl šis tas" - no koka līmsijām un metāla stangām, līdz speciāliem stiprinājumiem un frēzētām detaļām.
